Zīda fibroīna šķīdumus var tieši izmantot, lai izgatavotu tādus materiālus kā liofilizētas sastatnes, plēves un želejas, kas paredzētas zāļu piegādei, audu inženierijai un biodrukāšanai. Parastajām apstrādes metodēm ir trūkumi, piemēram, zemas temperatūras želeja, slikta stabilitāte un koncentrācijas ierobežojumi; līdz ar to, lai uzlabotu materiāla īpašības, ir izmantotas uzlabotas metodes, tostarp liofilizētu pulveru izmantošana, metanola pārkristalizācija un fotocrosslinking.
Pašreizējā praksē reģenerēta zīda fibroīna šķīduma pagatavošana galvenokārt ietver divus posmus: atslāņošanos un zīda šķīdināšanu. Ir piecas vispārīgas metodes zīda atsveķošanai: verdoša ūdens metode, ziepju vārīšanas metode, organiskās skābes metode, fermentatīvā metode un sārma metode; starp tiem sārma metodi visbiežāk izmanto biomateriāliem paredzētā zīda fibroīna pagatavošanai. Zīda šķīdināšanai parasti tiek izmantots viens no trīs veidu līdzekļiem: stipras skābes, spēcīgas bāzes vai neitrāli sāls šķīdumi. Izmantotie neitrālie sāļi ir viens vai vairāki no šiem: cinka hlorīds, litija tiocianāts, kalcija nitrāts, kalcija karbonāts, kalcija fosfāts, litija bromīds un kalcija hlorīds.

